trauksme
trauksme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa.
PiemēriNeskaidrā, jaunavīgā trauksme bija noslāpusi, dziņa pacelties pāri citiem atradusi piepildījumu..
1.1.Satraukums, nemiers.
PiemēriSkaņas, kas atlidoja līdz viņai, bija mierpilnas, tās nenesa līdzi trauksmi, tās nebija nelaimes priekšvēstneses.
1.2.Steiga, rosība, arī sasprindzinājums.
PiemēriDarba trauksme.
2.Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības. Signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
PiemēriTrauksmes signāls.
Stabili vārdu savienojumiGaisa trauksme. Trauksmes zvans.
Avoti: 7-2. sējums