Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trauciens
trauciens -a, v.
Vienreizēja, paveikta darbība → traukt1, traukties.
Piemēri..autoru pārņem rezignācija.. Būtībā tā ir aizsargčaula, kas pasargā cilvēku no sadrupšanas, iznīkšanas laika nežēlīgajā traucienā.
Avoti: 7-2. sējums