Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
traucējums
traucējums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → traucēt1.
PiemēriAtvainoties par traucējumu.
  • Atvainoties par traucējumu.
  • «Vecotēv,» Einis nenociešas un pilnā balsī iesaucas, «ko tu dari?» Vectēvs raugās šurp. Šādu traucējumu viņš nebija gaidījis..
  • Viņš bija ļoti smalkjūtīgs ikdienišķā dzīvē un paražās, ar lielu takta izjūtu. Nekad viņš negribēja būt par traucējumu, bija pieticīgs un bezgala labsirdīgs.
  • Ziemas snaudas laikā tas [brūnais lācis] ir ļoti jutīgs pret traucējumiem, bet atkušņa laikā, it sevišķi īpatņi ar mazāku uzbarotību, atstāj midzeni un meklē barību.
2.Paveikta darbība, rezultāts → traucēt2.
PiemēriRedzes traucējumi ir gan iedzimti, gan iegūti dzīves laikā. Visbiežāk sastopamie redzes traucējumi ir tuvredzība un tālredzība.
  • Redzes traucējumi ir gan iedzimti, gan iegūti dzīves laikā. Visbiežāk sastopamie redzes traucējumi ir tuvredzība un tālredzība.
  • Miega traucējumi izpaužas ar izmaiņām kā miega ilgumā, tā arī miega ritmā un dziļumā. Slimniekiem var būt grūtības iemigt vai pamosties.
  • Pārraides lampu darbībā pastāv noteikta signāla un traucējumu attiecība.
  • Pieredze rāda, ka daudzi traucējumi motorzāģa darbā rodas neasas vai nepareizi asinātas važas dēļ.
Avoti: 7-2. sējums