traucējums

traucējums -a, v.

1.Paveikta darbība, rezultāts → traucēt₁.

PiemēriAtvainoties par traucējumu.

2.Paveikta darbība, rezultāts → traucēt₂.

PiemēriRedzes traucējumi ir gan iedzimti, gan iegūti dzīves laikā. Visbiežāk sastopamie redzes traucējumi ir tuvredzība un tālredzība.

Avoti: 7-2. sējums