Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
traucēties
traucēties tikai infinitīvā; refl.
Savienojumā «nelikties traucēties». Izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
Piemēri«Nerūpējies, mamm, neliecies traucēties, gan jau mēs pašas...» Olita atbildēja.
Avoti: 7-2. sējums