traucēklis
traucēklis -ļa, v.
1.Tas, kas traucē (1).
PiemēriUn ko Aurora arī varēja iesākt citu kā samierināties - būt mierā ar to, ka Askoldam bērns ir tikai neizdevušās dzīves netiešs vaininieks, vienīgi traucēklis un nasta.
2.Tas, kas traucē (2).
PiemēriKā reiz nolēma, tā rīkojās.., ja neparedzami kavēkļi vai dabas traucēkļi neradās ceļā.
Avoti: 7-2. sējums