traucēklis
traucēklis -ļa, v.
1.Tas, kas traucē (1).
PiemēriUn ko Aurora arī varēja iesākt citu kā samierināties - būt mierā ar to, ka Askoldam bērns ir tikai neizdevušās dzīves netiešs vaininieks, vienīgi traucēklis un nasta.
- Un ko Aurora arī varēja iesākt citu kā samierināties - būt mierā ar to, ka Askoldam bērns ir tikai neizdevušās dzīves netiešs vaininieks, vienīgi traucēklis un nasta.
- Bērni izauguši lieli, māte viņiem vairs nav vajadzīga, droši vien Jūlija ar savu aktivitāti bijusi pat traucēklis bērnu ģimenēs.
- Pieredze liecina, ka neder ielaist ražotājus iekšā negatavā celtnē. Traucēklis vien iznāk.
2.Tas, kas traucē (2).
PiemēriKā reiz nolēma, tā rīkojās.., ja neparedzami kavēkļi vai dabas traucēkļi neradās ceļā.
- Kā reiz nolēma, tā rīkojās.., ja neparedzami kavēkļi vai dabas traucēkļi neradās ceļā.
- ..traktoram pārplīsa riepa. Remontmehāniķis.. traucēkli novērsa burtiski dažās minūtēs.
- ..trīs apdrupuši celmi - vairāk nekā simt gadu laikā notrūdējušo stabu atliekas. Traucēkļi, kas liedz apstrādāt kādu kvadrātmetru zemes, vienlaikus pamesta vērtība.
Avoti: 7-2. sējums