trauks
trauks -a, v.
1.Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Šāda priekšmeta saturs.
PiemēriStikla trauks.
Stabili vārdu savienojumiPelnu trauks. Savienotie trauki. Upura trauks.
1.1.sar. Pudele ar alkoholisku dzērienu. Šādas pudeles saturs.
PiemēriViņš ienāca sētā nerunīgs, plānās lūpas sakniebis, tā tas bija arvien, ja.. vīri nav atģidušies samest pāris traukiem.
2.dsk. Šādu priekšmetu kopums ēdienu, dzērienu pasniegšanai galdā.
PiemēriVai labāk neuzdāvināt viņai dzimšanas dienā kādus traukus? Mazu servīzīti, ko?
Stabili vārdu savienojumiNotīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti). Trauku dvielis. Trauku lupata.
Avoti: 7-2. sējums