tribūns
tribūns -a, v.
tribūne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.v.; vēst. Amatpersona senajā Romā.
Stabili vārdu savienojumiKara tribūns. Tautas tribūns.
- Kara tribūns — Vēlēta amatpersona, kas kara laikā leģionos veica administratīvus un saimnieciskus pienākumus.
- Tautas tribūns — Plebeju augstākā vēlētā amatpersona.
2.Izcils sabiedrisks darbinieks, orators, publicists.
Piemēri..O. Vācietis skaidri formulē savu «par» un «pret», runā tribūna balsī, savas paaudzes vārdā..
- ..O. Vācietis skaidri formulē savu «par» un «pret», runā tribūna balsī, savas paaudzes vārdā..
- Tautai ir vajadzīgi ne tikai kvēli tribūni, bet arī klusi darbarūķi.
Avoti: 7-2. sējums