trulums
trulums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → truls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCirvja trulums.
- Cirvja trulums.
- Asmens trulums.
- Sērija ir mana nāve - Acu aklums, zobu trulums, Nakšu žņaugums, dienu tukšums Un mans Berija.
2.Vispārināta īpašība → truls2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriGarīgs trulums.
- Garīgs trulums.
- Emocionāls trulums.
- Interešu trulums.
- Skatiena trulums.
- Kolonistu estētiskais līmenis ar retiem izņēmumiem ir neiedomājami zems. Tas dažbrīd robežojas ar pilnīgu trulumu.
- ..Dīriķis.. prātoja, ko un kā darīt; taču domu un jūtu rosībai, uzbudinājuma brīdim parasti sekoja pagurums un trulums.
- Un pēkšņi ļoti spilgti un krāsaini, un detaļās precīzi, tik nesaderīgi ar domu un izjūtu trulumu, kas slāpēja viņa uztveri, Oļģerts iztēlē ieraudzīja [mirušo] Gremzdi..
- Olte: Vecais var darīt ko darīdams, vienmēr būs aplam. Runāsi daudz, viņi teiks - tarkšķis! Vecuma pļāpība. Klusēsi, atkal slikti - vecuma trulums!
Avoti: 7-2. sējums