Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trunēt
trunēt parasti 3. pers., trun, pag. trunēja; intrans.
1.Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni). Trupēt.
PiemēriJa eglēm ļauj pāraugt, no serdes sāk trunēt..
1.1.Trūdēt.
PiemēriUn, trunēt sākdamas, lapas, Cik naidīgi viņas skatās.
Avoti: 7-2. sējums