trīce2
trīce -es, s.; parasti vsk.
1.Darbība, process → trīcēt1.
PiemēriSienu trīce.
1.1.fiziol. Neapzinātas, ritmiskas, nelielas svārstības (ķermenī, tā daļās).
PiemēriRoku trīce.
2.Darbība, process → trīcēt2.
Piemēri«Jūs jau izlasījāt?» Vilma centās runāt nevērīgi, lai neatklātos balss trīce.
Stabili vārdu savienojumiZemes trīce.
Avoti: 7-2. sējums