tumīgs
tumīgs -ais; s. -a, -ā
tumīgi apst.
1.Tāds, kam ir tumei raksturīgā konsistence (par ēdienu, dzērienu). Arī pabiezs.
PiemēriTumīga mērce.
1.1.pārn. Lekns1.
Piemēri..rīta pļāvums vēl nebija gubā kraujams: tumīgā līča zāle neizkalst vis vienā dienā.
1.2.pārn. Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.). Intensīvs (par smaržu).
PiemēriLai gan logs jau pusstundu vaļā, gaiss [istabā] vēl tumīgs.
1.3.pārn. Necaurredzams (par tumsu).
PiemēriŠonakt būs pērkons, Smaržo bieza un tumīga tumsa..
2.sar. Tukls, pilnīgs (par cilvēka ķermeni, tā daļām).
PiemēriTumīgais augums smagi noslīga dīvānā. Vaivara sejā bija iestingusi truli bezpalīdzīga izteiksme..
Avoti: 8. sējums