Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tusnījiens
tusnījiens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → tusnīt1.
Piemēri..kā viens vīrs metāmies uz runātāju.. Sitieni, tusnījieni..
2.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → tusnīt2.
PiemēriSūkņa tusnījieni.
Avoti: 8. sējums