Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tusnīties
tusnīties -ījos, -ījies, -ījas, pag. -ījos; refl.
1.Tusnīt1.
PiemēriViņa tusnījās uz augšu un brīnīdamās juta, ka piecelties varot gluži labi.
2.Tusnīt2.
PiemēriTur, kur mazbānelis [šaursliežu dzelzceļa vilciens], izklabinājies cauri Celmu silam, pēkšņi sāk tuntuļoties un tusnīties, tad skaļi nosvilpjas un īsu brīdi atvelk elpu, - tur atrodas Meldriņu stacija.
Avoti: 8. sējums