Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tēmēt
tēmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā. Mērķēt (1).
PiemēriTēmēt mērķī.
1.1.trans.
PiemēriTēmēt šauteni.
1.2.Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml. trāpītu (kur).
Piemēri..viņš sacīja man: «Necērt blakus, bet tēmē, dēls, zarā - Arī zarainas pagales plīst!»
1.3.trans.
PiemēriTēmēt rokas granātu.
1.4.pārn.; sar. Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
PiemēriRolands tikko beidzis ģimnāziju un taisās studēt ķīmiju. Tas iešot ilgi - gadus deviņus desmit, jo viņš tēmē uz doktora grādu un kādu vadošu posteni.
2.Dot mājienu (kādam). Likt saprast, likt manīt (kādam, ko). Sacīt (uz kādu). Mērķēt (2).
PiemēriAk, lūk, kur tu tēmē... Žuburs pasmīnēja pats par savām domām. Tev gribas zināt, kā viņu sauc. Varbūt arī viņas adrese tev nav vienaldzīga?
2.1.trans.
Piemēri«Jums taču ir savi dziedoņi..?» Mēs visi tūlīt sapratām, ka tas tēmēts uz kareivi Vaivariņu.
Avoti: 7-2. sējums