tērpt
tērpt tērpju, tērp, tērpj, pag. tērpu; trans.
Vilkt (cilvēkam) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus. Vilkt (uz ķermeņa daļas) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus. Arī ģērbt.
PiemēriTērpt meitenes kleitās.
- Tērpt meitenes kleitās.
- Tērpt kājas zābakos.
- Sievai blakus tipināja maza, sprogaina meitenīte, tērpta zilās bikšeles.
- ..eleganti tērptais kungs izskatījās pēc ārzemju diplomāta.
- Plānā jaciņā tērptā mugura salīkusi un vāja..
- pārn. Kastaņas steidzīgi meta zemē asajās čaulās tērptos brūnos augļus.
- pārn. ..zelta purenēs maijs tērpis pļavu.
Avoti: 7-2. sējums