tēvadēls
tēvadēls -a, v.; folkl.
Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls. Tēva dēls.
PiemēriLai arī Tērvetē un tās apkaimē iemita vairākas turīgu labiešu sētas, taču no viņu saimēm nevienam - gados pavecam vai arī no jaunākajiem tēvadēliem - netika dota tāda cieņa, kādu guvis Gunvaldis.
Avoti: 7-2. sējums