tēviņš
tēviņš -a, v.
1.Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis.
PiemēriVisplašāk izplatīts dzimumu dimorfisms, ko raksturo atšķirīgas ārējās pazīmes (lielums, forma, krāsa u. c.) starp tēviņiem un mātītēm.
- Visplašāk izplatīts dzimumu dimorfisms, ko raksturo atšķirīgas ārējās pazīmes (lielums, forma, krāsa u. c.) starp tēviņiem un mātītēm.
- Veciem ziloņu tēviņiem nepatika mitināties barā - viņus kaitināja trokšņojošie mazuļi..
- Vistveidīgie ir vidēji un lieli putni... Tēviņi lielāki par mātītēm, daļai sugu ļoti koši.
2.vienk. Vīrietis.
PiemēriSāka lasīties dažādi šaubīgi tēviņi, ieņemdami vietas pie kāršu un alus galdiņiem..
- Sāka lasīties dažādi šaubīgi tēviņi, ieņemdami vietas pie kāršu un alus galdiņiem..
- Antonija: Ko tad es vairs ilgāk gaidīšu? Lai znots, tas tēviņš, sāk mani sist?
- «Tu tur, tēviņ, beidz ālēties! Liec tūliņ bērnam mieru!» pagalmā atskan sveša balss.
3.apv. Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai.
PiemēriEs nupat runājos ar Vītiņu, tu zini, tas, kas pirms kara būvēja zēģelniekus. Viņam esot daži ozola tēviņi un pamatīgas brangas.
- Es nupat runājos ar Vītiņu, tu zini, tas, kas pirms kara būvēja zēģelniekus. Viņam esot daži ozola tēviņi un pamatīgas brangas.
Avoti: 7-2. sējums