Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tēviņš
tēviņš -a, v.
1.Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis.
PiemēriVisplašāk izplatīts dzimumu dimorfisms, ko raksturo atšķirīgas ārējās pazīmes (lielums, forma, krāsa u. c.) starp tēviņiem un mātītēm.
2.vienk. Vīrietis.
PiemēriSāka lasīties dažādi šaubīgi tēviņi, ieņemdami vietas pie kāršu un alus galdiņiem..
3.apv. Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai.
PiemēriEs nupat runājos ar Vītiņu, tu zini, tas, kas pirms kara būvēja zēģelniekus. Viņam esot daži ozola tēviņi un pamatīgas brangas.
Avoti: 7-2. sējums