Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tēvišķs
tēvišķs -ais; s. -a, -ā
tēvišķi apst.
Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam. Arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs, tēvišķīgs.
PiemēriTēvišķa attieksme.
  • Tēvišķa attieksme.
  • Lai nu tas būtu kā būdams, tēvišķu padomu laiks ir pagājis.
  • Tikai kad vecais kalps Mārtiņš saimnieci tēvišķi apsauca, Nate mazliet sakaunējās..
  • «Nu kā?» Spricis tēvišķi apjautājas. - «Vareni!» Lipsts nopūšas. «Tādas desiņas māgai pat drusku par labu.»
Avoti: 7-2. sējums