tēvišķs
tēvišķs -ais; s. -a, -ā
tēvišķi apst.
Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam. Arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs, tēvišķīgs.
PiemēriTēvišķa attieksme.
- Tēvišķa attieksme.
- Lai nu tas būtu kā būdams, tēvišķu padomu laiks ir pagājis.
- Tikai kad vecais kalps Mārtiņš saimnieci tēvišķi apsauca, Nate mazliet sakaunējās..
- «Nu kā?» Spricis tēvišķi apjautājas. - «Vareni!» Lipsts nopūšas. «Tādas desiņas māgai pat drusku par labu.»
Avoti: 7-2. sējums