Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tīstoklis
tīstoklis -ļa, v.
1.Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums. Rullis (1).
PiemēriŽanbeks paņēma papīra loksni un rūpīgi saritināja tīstoklī.
1.1.Teksts, ko glabā satītu šādā veidojumā.
Piemēri..līdzi [ūdeņiem] aiztecējušas arī tautas atmiņas par krustnešu jūgu, tagad vienīgi senu rakstu tīstokļi un akmens krāsmatas pauž par pagājību.
2.Sainis.
PiemēriKaspars samiedz tīstokli padusē un pusskriešus uz autobusu.
3.Tītenis3.
PiemēriGalda klājums bija papildināts ar aukstiem uzkožamiem - galertu, marinētu siļķu tīstokļiem, aknu pastēti.
Avoti: 7-2. sējums