ultimāts
ultimāts -a, v.
1.pol. Starptautiskajās tiesībās – tāda kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu šīs prasības neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
PiemēriIesniegt ultimātu.
- Iesniegt ultimātu.
- Tikko iebraucis Ormuzas ostā [16. gadsimtā], Albukerki uzstādīja šejienes sultānam ultimātu, lai tas nekavējoties atzīst Portugāles virskundzību un pakļaujas viņam..
1.1.Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
PiemēriBija tūkstoš deviņi simti četrdesmit piektā gada septītā maija rīts.. Šajā dienā Padomju Savienības maršals Govorovs nosūtīs ultimātu Kurzemes katlā iedzīto vācu armijas pavēlniecībai.
- Bija tūkstoš deviņi simti četrdesmit piektā gada septītā maija rīts.. Šajā dienā Padomju Savienības maršals Govorovs nosūtīs ultimātu Kurzemes katlā iedzīto vācu armijas pavēlniecībai.
2.Prasība ar piedraudējumu. Kategoriska prasība.
Piemēri«..tieši pulksten četros tā kā visi [bērni] lai būtu šeit, sētā. Pārvaldniece lika.» ..Tas nu bija ultimāts.
- «..tieši pulksten četros tā kā visi [bērni] lai būtu šeit, sētā. Pārvaldniece lika.» ..Tas nu bija ultimāts.
Avoti: 8. sējums