Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
undīne
undīne -es, dsk. ģen. -ņu, s.; mit.
Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā — ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
PiemēriRomantiķu mitoloģiskā «telpa» paplašinājās, arī apgūstot tā saukto zemāko mitoloģiju tautu tradicionālajā kultūrā, dažādu zemes, gaisa, ūdens, meža un citu garu kategorijas - salamandras, nāras, undīnes, silfīdas, rūķus un citus.
Avoti: 8. sējums