unikālums
unikālums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → unikāls, šīs īpašības konkrēta izpausme. Unikalitāte.
PiemēriPavēstīt.. par katra atsevišķa cilvēka tiesībām aizstāvēt sava likteņa vienreizību, unikālumu, neatkārtojamību un nemirstību - tāds bija mans mērķis.
- Pavēstīt.. par katra atsevišķa cilvēka tiesībām aizstāvēt sava likteņa vienreizību, unikālumu, neatkārtojamību un nemirstību - tāds bija mans mērķis.
- Parasti viņa gleznotās ģīmetnes ir kompozīcijās vienkāršas, pat askētiskas, tajās uzsvērta modeļu jūtu bagātība, iekšējās pasaules unikālums.
Avoti: 8. sējums