Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
urbējgliemene
urbējgliemene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Gliemene, kuras ķermenis ir tārpveidīgs, čaula reducējusies un kura izalo jūrā esošus koka priekšmetus.
Avoti: 8. sējums