Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
urīns
urīns -a, v.; parasti vsk.; fiziol.
Šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnceļiem liek izvadīts no organisma.
PiemēriDzidrs urīns.
  • Dzidrs urīns.
  • Duļķains urīns.
  • Urīna analīze.
  • Urīna nesaturēšana.
  • Nolaist urīnu.
  • Infekcijas avots ir slimais cilvēks, kas slimības ierosinātājus visvairāk izdala ar fekālijām, urīnu.
  • Puravs satur daudz kālija sāļu un tāpēc noder kā labs urīna dzīšanas līdzeklis.
Avoti: 8. sējums