Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
utilitārs
utilitārs -ais; s. -a, -ā
utilitāri apst.
1.Praktiski derīgs, praktiski izmantojams.
PiemēriIekštelpa [stacijai] runā ar savu formu un, varētu pat teikt, tīri utilitārajiem apdares elementiem - baltajām sienu flīzēm un luminiscējošiem apgaismošanas ķermeņiem.
1.1.Tāds, kas ir saistīts ar priekšstatiem par praktisku derīgumu, izmantojumu. Tāds, kas vērsts uz (parasti šauri) praktisku, konkrētu derīgumu, izmantojumu.
PiemēriUtilitāras vajadzības.
Avoti: 8. sējums