Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
utilitārs
utilitārs -ais; s. -a, -ā
utilitāri apst.
1.Praktiski derīgs, praktiski izmantojams.
PiemēriIekštelpa [stacijai] runā ar savu formu un, varētu pat teikt, tīri utilitārajiem apdares elementiem - baltajām sienu flīzēm un luminiscējošiem apgaismošanas ķermeņiem.
  • Iekštelpa [stacijai] runā ar savu formu un, varētu pat teikt, tīri utilitārajiem apdares elementiem - baltajām sienu flīzēm un luminiscējošiem apgaismošanas ķermeņiem.
  • Individuālo ēku apbūves gabalos estētiskais - dekoratīvie zāļu parteri, košumaugi, dabisko akmeņu akcenti - savijas kopā ar utilitāro - dārzeņiem, ogulājiem, augļu kokiem.
1.1.Tāds, kas ir saistīts ar priekšstatiem par praktisku derīgumu, izmantojumu. Tāds, kas vērsts uz (parasti šauri) praktisku, konkrētu derīgumu, izmantojumu.
PiemēriUtilitāras vajadzības.
  • Utilitāras vajadzības.
  • Utilitāri mērķi.
  • Un zirgs joprojām vajadzīgs arī tīri utilitāram darbam, it īpaši individuālo piemājas zemju aprūpē.
  • Cilvēks vēlas.., lai viņa dzīvoklim būtu ne tikai utilitāra, bet arī intelektuāla un emocionāla slodze.
  • Gētes laikmets bija vēstuļu laikmets, un to saprotam, atcerēdamies, ka tā laika ideāls bija skaistā dvēsele.. Mūsu utilitārā un nepoētiskā laikmetā diemžēl vēstuļu kults zūd.
  • ..tāpat kā arhitektūra, arī dekoratīvi lietišķā māksla vienlaikus pakļauta gan utilitāri funkcionāliem uzdevumiem, gan arī tai piemīt sava noteikta mākslinieciska izteiksme un estētiska vērtība.
Avoti: 8. sējums