uzšļākt
uzšļākt -šļācu, -šļāc, -šļāc, pag. -šļācu; trans.
1.Šļācot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzšļākt ūdeni uz rokām.
1.1.intrans. Uzšļākties virsū (uz kā, kam).
2.Šļācot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriGaziks nodrebēja, salēcās un, uzšļācot divus milzīgus ūdens vēdekļus, šalcot ietriecās lāma.
2.1.intrans. Uzšļākties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
Piemēri..kā satrakota jūra šalca Ķeguma krāces. Plosts drāzās tām pāri, ar priekšgalu straumes virpuļos urbdamies. Gaisā uzšļāca baltas ūdens šļakatas.
Avoti: 8. sējums