uzšļākt
uzšļākt -šļācu, -šļāc, -šļāc, pag. -šļācu; trans.
1.Šļācot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzšļākt ūdeni uz rokām.
- Uzšļākt ūdeni uz rokām.
- ..puisis uzšļāca Mildai sīku ūdens šalti, un smiekli kļuva vēl skaļāki.
- pārn. Jūra uzšļāca kuģa klājam sudrabbaltas atmiņu dzirksteles.
1.1.intrans. Uzšļākties virsū (uz kā, kam).
2.Šļācot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriGaziks nodrebēja, salēcās un, uzšļācot divus milzīgus ūdens vēdekļus, šalcot ietriecās lāma.
- Gaziks nodrebēja, salēcās un, uzšļācot divus milzīgus ūdens vēdekļus, šalcot ietriecās lāma.
- Jūra [vētras laikā] tiecās uzšļākt savus ūdeņus līdz pašām debesīm.
- ..Upes mums drāžas līdz, Uzšļācot putas gaisā..
2.1.intrans. Uzšļākties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
Piemēri..kā satrakota jūra šalca Ķeguma krāces. Plosts drāzās tām pāri, ar priekšgalu straumes virpuļos urbdamies. Gaisā uzšļāca baltas ūdens šļakatas.
- ..kā satrakota jūra šalca Ķeguma krāces. Plosts drāzās tām pāri, ar priekšgalu straumes virpuļos urbdamies. Gaisā uzšļāca baltas ūdens šļakatas.
Avoti: 8. sējums