uzšņākt
uzšņākt -šņācu, -šņāc, -šņāc, pag. -šņācu.
1.intrans. Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
PiemēriKaķis uzšņāca sunim.
2.trans. Ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt.
PiemēriKad aitas sāka blēdamas izklīst starp kokiem, Dīriķis uzšņāca sunim: «Sātan, puc! Ņem ciet!»
Avoti: 8. sējums