uzšļakstīties
uzšļakstīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās
1.Refl. → uzšļakstīt1. Neviļus, negribēti tikt uzšļakstītam.
PiemēriDubļi uzšļakstās man virsū.
- Dubļi uzšļakstās man virsū.
- Un nedod dievs, ja kāda verdoša [darvas] lāse uz plikas miesas uzšļakstījās! Tad no sāpēm brēkdams stāvus gaisā uzlēksi.
2.Refl. → uzšļakstīt2. Tikt uzšļakstītam.
PiemēriBrīžiem putās sakultais vilnis, draudoši pacēlies augstu gaisā, drāžas pār [kuģa] klāju,.. uzšļakstīdamies pat līdz stūres telpas logiem.
- Brīžiem putās sakultais vilnis, draudoši pacēlies augstu gaisā, drāžas pār [kuģa] klāju,.. uzšļakstīdamies pat līdz stūres telpas logiem.
Avoti: 8. sējums