uzbužināt
uzbužināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Bužinot sakārtot (parasti matus, frizūru).
PiemēriMatus viņa bija uzbužinājusi pašas veidotā frizūrā un to vēl izrotājusi iepītām stikla krellītēm.
- Matus viņa bija uzbužinājusi pašas veidotā frizūrā un to vēl izrotājusi iepītām stikla krellītēm.
- Uzbužinātie mati kā bieza bruņu cepure ietvēra nopietno seju.
2.Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
PiemēriPalicis viens, Arnis steidzīgi sāka rīkoties. Vispirms izslaucīja grīdu, sakārtoja pārsegus kojām, uzbužināja sagulētos spilvenus.
- Palicis viens, Arnis steidzīgi sāka rīkoties. Vispirms izslaucīja grīdu, sakārtoja pārsegus kojām, uzbužināja sagulētos spilvenus.
- Gulētāja joprojām nekā neatbildēja. Varbūt viņas tur nemaz nebija? Tikai sega tā uzbužināta, lai rastos iespaids, ka viens mazs cilvēciņš apakšā saritinājies kliņģerī.
- Klēpi [siena govij] var pasviest un klēpi var nolikt. Bet klēpi var arī iepriekš uzbužināt.. Lai negadītos nelāgs kamšķis.
Avoti: 8. sējums