uzdzīve
uzdzīve -es, s.; parasti vsk.
Izlaidīga, baudkāra līksmošanās. Baudkāra izprieca.
Piemēri..uzdzīve bija sasniegusi kulminācijas punktu. Piedzērušies dzīrotāji rēca katrs savu dziesmu, katrs savā meldijā.
- ..uzdzīve bija sasniegusi kulminācijas punktu. Piedzērušies dzīrotāji rēca katrs savu dziesmu, katrs savā meldijā.
- Uzraugs: Jūs nepiesavinājāties naudu, lai to notriektu uzdzīvē. Tā bija nepieciešama cilvēkam, ko jūs mīlat un kam gribējāt palīdzēt.
- Pirmajā [lugas] cēlienā Edgars pēc nakts uzdzīves ienāca muižas virtuvē.
Avoti: 8. sējums