Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzjāt
uzjāt -jāju, -jāj, -jāj, pag. -jāju
1.intrans. Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUzjāt pa krauju augšā.
2.intrans. Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
PiemēriAtceros ļaužu pūli pie stacijas. Puiku svilpšanu un policistus zirgos.. Metās bail, likās, ka tūliņ, tūliņ tev uzjās virsū..
3.trans.; pareti Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
PiemēriBeidzot uzjāj vienu ķēniņa pili.
Avoti: 8. sējums