uzlasīt
uzlasīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ņemot augšā, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, savākt.
PiemēriUzlasīt kritušos ābolus dārzā.
- Uzlasīt kritušos ābolus dārzā.
- Uzlasīt saplēstas krūzes lauskas no grīdas.
- Pa ceļam nokrīt dažas [malkas] pagales, kuras Jānītis uzlasa.
- Vecāsmātes nepārtraukti uzraudzīta, Lita noēd nelaimīgo pīrāgu, pat drupačas uzlasa no klēpja.
- Pa kolhozu laukiem klīda ļaužu bari ar kulītēm kaklā, uzlasīja katru vārpu, katru izbirušu graudu. [Izsūtījumā.]
1.1.Savākt un apēst, parasti pa vienam ceļot augšā, piemēram, no zemes (par dzīvniekiem).
Piemēri..vistas uzlasīja visu līdz pēdējam graudiņam.
- ..vistas uzlasīja visu līdz pēdējam graudiņam.
- ..tagad pa rugājiem staigāja tikai Straumēnu lielais zosu bars, uzlasīdams vārpas, kas bija palikušas..
- Naktīs, kad cilvēki guļ, lapsa pielavās pie ēkām un uzlasa atkritumus..
2.Uzņemt, parasti pa vienam (valdziņus, cilpiņas uz kā).
PiemēriKad vajadzīgais platums noadīts, valdziņus uzlasa uz palīgpavediena.
- Kad vajadzīgais platums noadīts, valdziņus uzlasa uz palīgpavediena.
- Kad jaciņa sašūta, uz adatas uzlasa kakla izgriezuma cilpiņas un ada sviķelī 2 cm augstu apkaklīti.
Avoti: 8. sējums