uzliciens
uzliciens -a, v.
Vienreizēja paveikta darbība → uzlikt1.
PiemēriSvešais.. stāvēja man blakus, acīm it kā aprīdams katru otas uzlicienu [topošai gleznai]..
- Svešais.. stāvēja man blakus, acīm it kā aprīdams katru otas uzlicienu [topošai gleznai]..
- Leo Svempa agrīnie darbi.. izcēlās ar ekspresīvo gleznojumu, temperamentīgo krāsu uzlicienu..
- Gleznieciskais dinamisms raisās no viņa plašā un brāzmainā zieda uzliciena, kas gleznas plāksnē ieguļas brīvi un neierobežoti..
Avoti: 8. sējums