Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzmāka
ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; pareti
Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas.
PiemēriViņš uzmākas ar sparu nokratīja.
Avoti: