uzpūtīgs
uzpūtīgs -ais; s. -a, -ā
uzpūtīgi apst.
1.Tāds, kas ir ļoti iedomīgs, izturas augstprātīgi, parasti bez pamata.
PiemēriPaziņa dusmīgi nošņāca caur degunu un atvirzījās tālāk nost [no Grosvalda]. Palaida acis apkārt, kur viņš te no šī uzpūtīgā aristokrāta varētu tikt prom.
- Paziņa dusmīgi nošņāca caur degunu un atvirzījās tālāk nost [no Grosvalda]. Palaida acis apkārt, kur viņš te no šī uzpūtīgā aristokrāta varētu tikt prom.
- ..cilvēki viņu [inženieri] ne visai cienīja par to, ka viņš bija uzpūtīgāks, nekā pienākas tāda ranga darbiniekam: ar traktoristiem nedraudzējās, labprāt mīlēja uzkliegt..
- Viņa [meitene] man šķita pievilcīga, bet ļoti noslēgta, nepieejama, pat uzpūtīga.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUzpūtīgā gaita, runas maniere, balss intonācija - jau ar to vien aktieris uzsver.. [lugas tēla] iedomāto pārākumu pār citiem.
- Uzpūtīgā gaita, runas maniere, balss intonācija - jau ar to vien aktieris uzsver.. [lugas tēla] iedomāto pārākumu pār citiem.
- Puika uzpūtīgi klausījās un pārlaboja:.. nevis marta, bet aprīļa lapā tas misējums bijis.
Avoti: 8. sējums