uzsprakšķēt
uzsprakšķēt parasti 3. pers., -sprakšķ, pag. -sprakšķēja
uzsprakšēt parasti 3. pers., -sprakš, pag. -sprakšēja; intrans.; retāk
1.Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriMan oglīte uzsprakšķēja uz drēbēm.
2.Iesākt sprakšķēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
PiemēriUgunskurā ar liesmu uzsprakšķ sausie žagari.
Avoti: 8. sējums