uzsprakšķēt
uzsprakšķēt parasti 3. pers., -sprakšķ, pag. -sprakšķēja
uzsprakšēt parasti 3. pers., -sprakš, pag. -sprakšēja; intrans.; retāk
1.Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriMan oglīte uzsprakšķēja uz drēbēm.
- Man oglīte uzsprakšķēja uz drēbēm.
2.Iesākt sprakšķēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
PiemēriUgunskurā ar liesmu uzsprakšķ sausie žagari.
- Ugunskurā ar liesmu uzsprakšķ sausie žagari.
Avoti: 8. sējums