uzspļaut
uzspļaut -spļauju, -spļauj, -spļauj, pag. -spļāvu; intrans.
1.Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
Piemēri..Vladis pēkšņi atceras.. makšķernieku slaveno izdarību: «Tārpam virsū vajag kārtīgi uzspļaut, tad loms būs rokās.»
- ..Vladis pēkšņi atceras.. makšķernieku slaveno izdarību: «Tārpam virsū vajag kārtīgi uzspļaut, tad loms būs rokās.»
- «Tpū,» viņš aiziedams uzspļauj Vilnim uz zābaka, «tev īstā vieta baptistu saiešanas namā, ne strēlniekos!»
- Viņa man trīs reizes viegli uzspļauj. «Tpū, tpū, tpū! Nu jūs neviens velns neraus!» viņa saka un aizskrien..
1.1.pārn.; sar. Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
Piemēri«Man uz jūsu tradīcijām uzspļaut,» nicinoši iesaucās kapteinis Klarks.
- «Man uz jūsu tradīcijām uzspļaut,» nicinoši iesaucās kapteinis Klarks.
- ..viņš uzspļaus rūpnīcai, kur par niecīgu mācekļa aldziņu nācās nīkt visu dienu.
- «Pag, Ilguci, pag, kāpēc tik skaļi, re, cilvēki skatās...» - «Uzspļaut man uz cilvēkiem..»
- «Nekad nevajag diedelēt un pieņemt laipnību no cilvēka, kas kādreiz tev uzspļāvis, nonicinājis..»
Avoti: 8. sējums