Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzstūķēt
uzstūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
PiemēriToms uzcēla kažokapkakli, stingrāk uzstūķēja jēreni..
2.Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriUzstūķēt saini uz plaukta.
Avoti: 8. sējums