Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzsukājums
uzsukājums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → uzsukāt.
PiemēriPilnīgā skolotāja ar savādo, siena gubiņai līdzīgo matu uzsukājumu runāja ātri un skaļi.
Avoti: 8. sējums