uztracināt
uztracināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās.
PiemēriJābūt stipram, lai uztracinātu varmāku priekšā atļautos rotaļāties ar puķīti, bez drebuļiem balsī turpinātu dziedāt savu dziesmu un ietu savu ceļu.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
Avoti: 8. sējums