uztupināt
uztupināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka novietojas tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēdināt.
PiemēriVeprenīte uztupināja savu mazo brēķi Sveķīšam uz ceļiem..
- Veprenīte uztupināja savu mazo brēķi Sveķīšam uz ceļiem..
- Jegors bija atjājis jāšus un uztupinājis savu saimnieka dēlēnu sev priekšā - uz zirga muguras.
- «Vai tu nevarētu apsēsties, klibais ērms!» reiz teica Kate, paķēra viņu zem padusēm un uztupināja turpat uz akmens paciļņa. Sēdi!
1.1.pārn. Novietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriParasti [tirgū] lūdzu atļauju grozu uztupināt uz sveša pajūga stūra blakus kādam auzu vai miltu maisam.
- Parasti [tirgū] lūdzu atļauju grozu uztupināt uz sveša pajūga stūra blakus kādam auzu vai miltu maisam.
- ..Rimša.. uztupināja atkal brilles uz deguna un turpināja lasīt.
Avoti: 8. sējums