uzturēties
uzturēties -turos, -turies, -turas, pag. -turējos; refl.
1.Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē).
PiemēriUzturēties svaigā gaisā.
1.1.Uz laiku atrasties, dzīvot (kur).
PiemēriSlimodams viņa tēvs bij vairāk gadus uzturējies svešās zemēs..
1.2.Būt, atrasties, dzīvot (kur) — par dzīvniekiem.
PiemēriTīros lapu koku mežos alnis uzturas pavasarī, vasarā un rudenī, bet ziemā aiziet prom..
2.Refl. → uzturēt2, tikt uzturētam. Uzglabāties (1).
PiemēriSaķertās zivis vēlā naktī viņš ieliek pagrabā, lai vēsumā uzturas svaigas līdz rīt pusdienai.
2.1.Būt tādam, kurā maz pamanāmas novecošanās pazīmes.
PiemēriBernards: Viņa un Marga, tava māte, ir viengadnieces, bet kāda starpība! Daži cilvēki prot uzturēties.
Avoti: 8. sējums