Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzvelvēt
uzvelvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma.
PiemēriZeme, kuru Annele laimīgi atradusi, ir apaļa, uzvelvēta kā maizes kukulis..
Avoti: 8. sējums