uzšķilt
uzšķilt -šķiļu, -šķil, -šķiļ, pag. -šķīlu; trans.
1.Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, liesma).
PiemēriSavāca lielu kalnu [zaru, lapu], pats nostājās vēja pusē un uzšķīla kramenīcā liesmu.
1.1.Šķiļot panākt, ka (kas, piemēram, šķiltavas) rada dzirksteli, liesmu.
PiemēriVitolds pievēla tuvāk gāzes balonu, uzšķīla degļa galā sērkociņu. Rūcot aizdegās liesma.
Avoti: 8. sējums