Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vējputenis
vējputenis -ņa, v.
Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā. Laikapstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās. Arī sniegputenis.
PiemēriAp Ziemas svētkiem 1917. gadā Pēterpilī plosījās elles vējputenis. Apstājās ne vien tramvaji, - ieputināti tika veseli vilcieni.
Avoti: 8. sējums