vīte1
vīte [vîte] -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.bot. Vasas vai lapas pārveidne, ar ko augs piestiprinās pie balsta.
PiemēriLielākā tiesa [vīnkoku] sugu kāpelē ar vītēm.
2.pareti Vītne1.
PiemēriIstaba vairs neizrāda agrāko nabadzīgo izskatu, viss ļoti glīti un spodri. Gar sienām puķu vītes..
Avoti: 8. sējums