vaibstīties
vaibstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Vaibstīt savu seju, tās daļas.
Piemēri..skatīdamies mazā spogulī, Millers vaibstās, it kā gribētu raudāt.
- ..skatīdamies mazā spogulī, Millers vaibstās, it kā gribētu raudāt.
- Viņš pietrūkās kājās un, nikni vaibstīdamies, tuvojās Sabīnei.
- ..Rūdis valdās tikai skolotāja acu priekšā, taču, sāniski pagriezies, visādi vaibstās.
1.1.pareti Šķoboties, raustoties vilkties grimasē (par seju, tās daļu).
Piemēri..vecā Kristapa lūpas reizumis pavērās, viņš kaut ko čukstēja; viņa seja vaibstījās..
- ..vecā Kristapa lūpas reizumis pavērās, viņš kaut ko čukstēja; viņa seja vaibstījās..
Avoti: 8. sējums