vairošanās
vairošanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.
1.Darbība, process → vairoties.
2.Process, kurā organisms rada sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību.
PiemēriVairošanās orgāni.
- Vairošanās orgāni.
- Vairošanās spēja.
- Pavasaris un vasaras pirmā puse ir putnu vairošanās periods.
- Dabā bieži vien veģetatīvā vairošanās mainās ar ģeneratīvo vairošanos atkarībā no apstākļiem: labvēlīgos augšanas apstākļos vairojas veģetatīvi, sliktos - ar sēklām.
Stabili vārdu savienojumiAuga vairošanās orgāni. Ģeneratīvā vairošanās.
- Auga vairošanās orgāni — bot. Ziedi un augļi ar sēklām.
- Ģeneratīvā vairošanās — bot. Vairošanās ar sēklām.
- Veģetatīvā vairošanās — bot. Jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
Avoti: 8. sējums