vairīt
vairīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; novec.
Sargāt (no saskares, sadursmes, arī no nevēlamas iedarbības).
PiemēriMārtiņš bij jau mežā, priekšā pastieptu roku šķīra.. krūmus un vairīja, lai kāds sauss, zems zars neiedurtu acīs.
- Mārtiņš bij jau mežā, priekšā pastieptu roku šķīra.. krūmus un vairīja, lai kāds sauss, zems zars neiedurtu acīs.
- Cilvēks sēž autobusa vidū uz sīka koferīša un vaira acis no garāmplandošo drēbju pieskāriena.
- Mātes meita laipas meta, Baltas kājas vairīdama; Sērdienīte dubļus brida, Grib darbiņu padarīt.
- Acis vairīt no gaismas.
Avoti: 8. sējums