Paplašinātā meklēšana
Meklējam vairīt.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (104):
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai). Atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
- aizkvēpināt Ar kvēpināšanu atvairīt.
- atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- atvairīties Atgaiņājoties izvairīties. Neļaut tuvoties, piekļūt.
- aizbildināties Atteikties, izvairīties (minot kāda iemeslu).
- atdzīt Atvairīt (domas, atmiņas u. tml.).
- aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
- aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām). Aizdzīt.
- atbīdīt Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku.
- aiztrenkt Atvairīt (domas).
- Izkulties (cauri) sveikā Atvairīt (ko nepatīkamu), izkļūt (no grūta stāvokļa).
- atgaiņāt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
- atgainīt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
- atgaiņāties Atvairīt (uzbrucēju).
- apdūmot Atvairīt, arī apdullināt ar dūmiem.
- atsargāt Atvairīt, nelaist (ko) klāt.
- uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
- vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
- gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu). Gaiņāt (3).
- gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
- gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma). Gaiņāties (3).
- Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- Kratīties nost (arī vaļā) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
- glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
- Bēgļu gaitas Ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
- bēguļot Ilgstoši vairīties (no kāda).
- palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama. Negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju) Izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
- izlavierēt Izvairīties (no briesmām, nepatikšanām u. tml.).
- izglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
- paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
- izlocīties Izvairīties (no darba, pienākuma izpildes u. tml.).
- atrauties Izvairīties (no darba, pienākuma u. tml.). Nepiedalīties, norobežoties.
- izbēgt Izvairīties (no kā).
- Pagriezt ceļu Izvairīties (no kā).
- izlocīties Izvairīties (no tiešas rīcības, atbildes u. tml.).
- glābties Izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās).
- Izkulties no valodām Izvairīties no aprunāšanas.
- Izkulties no valodām Izvairīties no aprunāšanas.
- Izsprukt no pēriena Izvairīties no pēriena.
- Mest (arī lekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
- Liekt (biežāk mest) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
- Mest (retāk liekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
- Mest (retāk liekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
- Izsprukt no slazda Izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks.
- manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai. Karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
- klīrēties Māksloti kautrēties, arī vairīties.
- Nerādīt (ne) acu (arī acis) Neierasties, nenākt, izvairīties tikties.
- pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- pavairīties Neilgu laiku, mazliet vairīties.
- Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
- Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
- Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
- atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem).
- neatvairāms Nol. divd. --> atvairīt.
- pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.). Norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
- aizraidīt Novērst, atvairīt (domas, šaubas, dusmas u. tml.).
- aizbiedēt Panākt, ka aiziet, netuvojas. Atvairīt.
- dezertēt Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas). Izvairīties (no iesaukšanas karadienestā).
- izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
- glābt Rīkoties, lai novērstu (kādam ko nevēlamu). Radīt iespēju izvairīties (no kā nevēlama).
- glābt Rīkoties, lai saglabātu (godu, slavu u. tml.), izvairītos (no negoda, neslavas u. tml.).
- atsist Sadursmē atvairīt (pretinieka uzbrukumu). Panākt, ka (pretinieks) atkāpjas.
- Glums kā zutis Saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
- Glums kā zutis Saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
- Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! Saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
- Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
- Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma).
- izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
- piruete Smagatlētikā - paņēmiens (klasiskajā cīņā), ko izpilda, parasti parterā, uz galvas, lai izvairītos no plecu piespiešanas bīstamā stāvoklī.
- izturēt Spēt atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
- izvairīgs Tāds, kam piemīt tieksme izvairīties ko darīt, izpildīt, tāds, kas izvairās ko darīt, izpildīt.
- vairīgs Tāds, kam piemīt tieksme vairīties ko veikt, darīt.
- piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
- neatvairāms Tāds, ko nav iespējams novērst, tāds, no kā nav iespējams izvairīties (par darbību, norisi).
- nenovēršams Tāds, no kura nevar izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
- neizbēgams Tāds, no kura nevar izvairīties. Tāds, ko nevar neievērot.
- atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, nepatīkama).
- turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu.
- uzmanīt Uzmanīgi vērot (kādu, tā rīcību), lai ko uzzinātu, izvairītos no kā u. tml.
- lavēt Vadīt (parasti kuģi, automobili), panākot, ka (tas) bieži maina virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem).
- spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savas ķermeņa daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kāda, kā) - par cilvēkiem.
- spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savu ķermeni, tā daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kā) - par dzīvniekiem.
- atvēcināt Vēcinot (ar ko), atvairīt (ko).
- atvēcināt Vēcinot, vēcinoties atvairīt, noraidīt.
- atvēcināties Vēcinoties atvairīties.
- izšmaukt Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
- izmanīties Veikli izvairīties.
- burt Veikt maģisku darbību, lai iegūtu sev vai citam kādu labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu u. tml.
- lavēt Virzīties, bieži mainot virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem) - parasti par kuģi, automobili.
- nenovēršamība Vispārināta īpašība --> nenovēršams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Parādība, apstākļi, no kuriem nevar izvairīties, kuru norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
vairīt citās vārdnīcās: